Ziedotāju stāsts. Oxana.

Oxana Belyaeva ir mūsu regulāra atbalstītāja jau septiņus gadus. Oxana agri zaudēja savus vecākus – viņas tētis gāja bojā autoavārijā, kad meitenei bija septiņi gadi, bet gadu vēlāk slimība mūžībā aizsauca viņas mammu. Pēc mammas nāves Oxanu un viņas vecāko māsu audzināšanā paņēma 24 gadus vecā mammas māsa un viņas vīrs. Jaunajai ģimenei 90.gadu vidū nebija finansiāli viegls laiks – bieži vien nodrošināt varēja tikai pamatvajadzības; ekskursijas, pulciņi un izklaides nebija šo lietu vidū. Bērnībā Oxana ļoti labi zināja, kā ir tad, kad nevar iegūt to, ko ļoti vēlas, bet tieši šajā laikā bieži izjuta arī pateicību apkārtējiem par atbalstu un palīdzību. Oxana ļoti novērtē atbalstu, ko saņēma šajā laikā; un ne tikai materiālo un praktisko, bet arī morālo, kas ļāva saprast, ka apkārtējie nav vienaldzīgi. Tieši šis apkārtējo atbalsts Oxanai bērnībā bija liels prieka avots.

Lai gan, laikam ejot, ģimenes finansiālā situācija uzlabojās, atmiņas par piedzīvoto nekur nepazuda, un Oxanai bija vēlēšanās palīdzēt citiem. Uzsākot darba gaitas, Oxanas finansiālā situācija vēl nebija tik laba, lai varētu regulāri ziedot naudu, tādēļ viņa kā brīvprātīgā aktīvi iesaistījās labdarības akcijās “Labestības diena” un “Eņģeļi pār Latviju”, vācot ziedojumus. Pirms septiņiem gadiem kādā no Rīgas tirdzniecības centriem Oxanu uzrunāja viena no mūsu brīvprātīgajām vēstnesēm. Noklausoties vēstneses stāstu par SOS bērnu ciematiem un tur dzīvojošajiem bērniem, Oxana nešaubījās, ka vēlas palīdzēt. Tagad Oxana ir tik ļoti pieradusi ziedot SOS Bērnu ciematiem, ka nu jau tas šķiet tikpat pašsaprotami kā samaksāt rēķinus un nopirkt pārtiku. Šobrīd Oxana ir backend programmētāja, pašas finansiālā situācija ir stabila, tādēļ var atļauties ik pēc pāris gadiem pārskatīt ziedojuma apmēru un palielināt to atbilstoši cenu līmenim valstī, jo inflācija ietekmē visus.

Viena no lietām, kas motivē Oxanu turpināt ziedot, ir mūsu sūtītie e-pasti, kuros stāstām par notikumiem Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijā. Redzot, kā tiek tērēta saziedotā nauda, nav šaubu, ka ir jāturpina palīdzēt. Oxana ir pārliecināta, ka arī ar nelielu summu katrs no mums var kļūt par nozīmīga procesa atbalstītāju. Ar ziedošanu esot tāpat kā ar naudas krāšanu – vienkārši esot jāsāk.

Ņemot vērā pašas dzīves pieredzi, Oxana zina, ka katrs bērns, kurš palicis bez vecākiem, vienmēr domās: “Kā būtu, ja…”. Lai drūmos brīžus varētu vieglāk pārdzīvot, nepieciešams atbalsts – kāds, uz ko paļauties. Oxana zina, ka katrs ziedojums ļauj bērniem un pusaudžiem SOS bērnu ciematos ne tikai saņemt šo atbalstu, bet arī ieraudzīt iespējas, iedrošina mēģināt, ticēt, ka neskatoties uz grūtu dzīves posmu ir iespējams sasniegt vēlamo un vairāk. Tāpat ziedojumi ļauj bērniem arī vienkārši būt bērniem – priecāties, augt un piedzīvot bērnību.

Katram, kurš vēl šaubās, vai kļūt par kādas organizācijas, projekta vai iniciatīvas atbalstītāju, Oxana novēl atrast iespēju to darīt savu iespēju robežās. Kādā brīdī ziedošana kļūst par dzīves veidu – tāpat kā veselīgs uzturs visu cauru gadu, ne tikai diēta pirms vasaras. “Tas, kas vēlas, meklē iespējas, bet kas nevēlas – atrunas,” mūsu sarunas noslēgumā saka Oxana.