Top jauna ilglaicīgas individuālās rehabilitācijas programma pusaudžiem ar uzvedības traucējumiem

Šobrīd tiek meklēti sociālie darbinieki un audzinātāji – mentori programmas īstenošanai, tādēļ, lai iepazīstinātu interesentus ar topošo programmu, aicinājām uz sarunu mūsu kolēģi Agnesi Igauni, kas vada šīs programmas izstrādi un ieviešanu.
Ar vakancēm šajā programmā aicinām iepazīties šeit:

• Sociālais darbinieks - 2 vakances
• Audzinātājs - mentors

Agnese, pastāsti, lūdzu, kas ir tie pusaudži, kuriem tiek veidota šī programma?

Programma tiek veidota pusaudžiem ar nopietnām uzvedības un socializācijas grūtībām, kuriem līdz šim piedāvātie aprūpes veidi nav bijuši efektīvi un veiksmīgi. Sākotnēji dalība programmā tiks piedāvāta bērniem, kas šobrīd uzturas Rīgas ārpusģimenes aprūpes institūcijās, bet kuriem uzvedības un socializācijas problēmu dēļ nav piemērota aprūpe grupā. Šo bērnu aprūpi viņu sarežģītās uzvedības dēļ nelabprāt uzņemas arī audžuģimenes. Programma tiek veidota 11 - 16 gadus veciem pusaudžiem un tās plānotais ilgums ir 2 gadi. Dalība programmā būs brīvprātīga.

Kādēļ tiek veidota šāda, īpaša programma?

Arvien biežāk savā praksē saskaramies ar situācijām, kad atsevišķiem bērniem esošā aprūpe nav atbilstoša bērnu vajadzībām un arī audžuģimenes nav gatavas uzņemties rūpes par jauniešiem ar nopietniem uzvedības traucējumiem. Faktiski šie pusaudži nonāk situācijā, kurā nav neviena racionāla un cilvēcīga risinājuma viņu aprūpei, un viņu problēmas laikam ritot tikai samilzt. Tādēļ ķērāmies pie jaunas ilgstošas individuālās rehabilitācijas programmas izstrādes un sadarbībā ar Rīgas pašvaldību plānojam tuvākajā laikā uzsākt tās īstenošanu.

Līdzīgi kā Vācijas piemērā, programmas koncepta pamatā  ir ideja par vides maiņu, atbalstošām un ilgstošām attiecībām ar vienu (vai diviem) pieaugušajiem, kas pusaudzim palīdz veidot jaunus uzvedības modeļus un attīstīta spēju pašregulēties, parūpēties par sevi, stiprina pašapziņu un autonomiju, motivē atbilstoši spējām apgūt obligāto izglītību un palīdz strādāt ar agrāk piedzīvotajām traumatizējošajām pieredzēm. Vienlaikus programmā strādā sociālie darbinieki, kuri sniedz profesionālu atbalstu un regulāri tiekas ar bērna un audzinātāju viņu dzīves vietā.

Programmas uzsākšanas periodā, esam aicinājuši Gunu Garokalnu-Bihelu, Vācijas programmas Latvijā koordinatori konsultēt, apmācīt un supervizēt Asociācijas veidotās rehabilitācijas programmas komandu. 

Šiem pusaudžiem ir nepieciešama vides maiņa - iespēja doties tālu prom no ierastās vides un draugu loka, kurā viņi uzturas. Viņiem nepieciešama cita vide, atbalstošas un ilgstošas attiecības ar vienu (diviem) pieaugušajiem, kas palīdzētu veidot jaunus uzvedības modeļus un attīstītu jauniešu spēju pašregulēties, parūpēties par sevi, stiprinātu viņu pašapziņu un autonomiju, motivētu viņu atbilstoši spējām apgūt obligāto izglītību un palīdzētu strādāt ar agrāk piedzīvotajām traumatizējošajām pieredzēm.

Kāda veida rehabilitācijas programmu ir plānots piedāvāt šo jauniešu aprūpei?

Šī būs pirmā šāda veida – pusaudžu individuālā rehabilitācijas programma Latvijā. Esmu pārliecināta, ka vislielākā nozīme, lai pusaudžiem varētu palīdzēt, un programma veiksmīgi noritētu, būs audzinātāju – mentoru personībai, emocionālajam briedumam un gatavībai veidot ilgtermiņa attiecības ar jaunieti, izprast viņa vajadzības un konsekventi strādāt ar jaunieša uzvedības modeļu maiņu. Otrs svarīgs priekšnosacījums programmas veiksmei ir vides maiņa. Tā kā plānots, ka programmas laikā jaunieši patstāvīgi dzīvos kopā ar audzinātāju viņa dzīves vietā, tad vēlamies iesaistīt programmmā audzinātājus, kuri dzīvo (ir iespēja īrēt) lauku mājās vai saimniecībās, attālos un ar sabiedrisko transportu grūti sasniedzamos lauku reģionos, lai pusaudžus pasargātu no vēlmes nokļūt atpakaļ ierastajā vidē, kā arī no saskarsmes ar citiem iespējamajiem “kairinātājiem”. Tāpat vienlaikus strādājam pie tā, lai audzinātājs, uzņemoties jaunieša aprūpi, saņemtu patstāvīgu un operatīvu atbalstu gan pirms programmas uzsākšanas, gan tās īstenošanas laikā.

Kāda veida atbalstu un atlīdzību par savu darbu saņems audzinātājs?

Pirms dalības uzsākšanas programmā audzinātāji tiks apmācīti un iepazīstināti ar komandu, pieejamo atbalstu komandas ietvaros un ārpus tās. Programmas laikā audzinātājam būs pieejams regulārs atbalsts no programmas sociālā darbinieka – gan telefoniski, gan plānotu klātienes vizīšu formā (vismaz reizi mēnesī, programmas sākuma periodā un krīzes situācijās biežāk). Reizi mēnesī audzinātājs saņems arī individuālu supervizora atbalstu. Īpaša uzmanība programmas ietvaros ir pievērsta jaunieša mācību procesam. Ja pusaudzim, kurš nokļūs programmā būs mācību “robi” dažādos priekšmetos, veidosim individualizētu mācību programmu, kas pielāgota katra konkrētā bērna vajadzībām un spējām.  Lai palīdzētu bērnam mācību procesā - to plānot, izprast uzdoto vielu, veikt mājas darbus, utml., piesaistīsim atsevišķu atbalsta personu (privātskolotāju).

Tāpat audzinātājs saņems budžetu pusaudža izdevumu segšanai – ēdināšanai, apģērbam, komunālajiem izdevumiem, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu un nepieciešamo speciālistu apmeklējumu apmaksai. Audzinātājs saņems atalgojumu 2000 EUR/ mēnesī, noslēdzot uzņēmuma līgumu ar Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju, kā arī viņam tiks nodrošinātas ikgadējas apmaksātas atpūtas dienas.

Kādi ir nosacījumi, lai kļūtu par programmas audzinātāju – mentoru?

Pirmkārt jau pārliecība par savu spēju pieņemt pusaudzi ar sarežģītu dzīves pieredzi un uzvedību, kā arī vēlmi un spēju konsekventi un ilgstoši veidot attiecības ar viņu. Mēs augstu novērtēsim, ja audzinātājam jau būs pieredze pieredzi darbā ar jauniešiem, kā arī labas komunikācijas prasmes un spēja sadarboties komandā.

Topošajiem audzinātājiem jārēķinās ar to, ka vismaz 2 gadu garumā būs jāpamaina ierastais dzīvesveids  un tas būs jāpakārto bērna vajadzībām. 

Tā kā aprūpes process paredz mobilitāti –  piemēram, bērna interešu izglītības nodarbības, ikmēneša dalību komandas sapulcēs un supervīzijās, tad audzinātājam nepieciešamas arī autovadītāja tiesības, autovadīšanas prasmes un arī pati automašīna.

Kāda būs programmas sociālo darbinieku loma?

Sociālajiem darbiniekiem ir ļoti svarīga loma. Varētu teikt, ka sociālie darbinieki ir tie, kuri profesionāli pārrauga programmu, atrodas pastāvīgā un ciešā sadarbībā ar audzinātāju un bērnu, regulāri sazinās un apmeklē bērnu un audzinātāju viņu dzīves vietā. Sākotnējā periodā plānojam piesaistīt divus sociālos darbiniekus, kas strādās tandēmā, vienlīdzīgi attīstot nepieciešamās kompetences, pārzinot visu bērnu gadījumus un spējot aizstāt otru kolēģi jebkurā laikā. Tajā pašā laikā katrs sociālais darbinieks būs atbildīgs par noteiktu bērnu gadījumiem.  

Kādi ir nosacījumi, lai kļūtu par sociālo darbinieku šajā programmā?

Lai kļūtu par programmas sociālo darbinieku, nepieciešams būt gataviem divu gadu garumā ar pilnu jaudu iesaistīties pakalpojumā. Sociālajam darbiniekam nepieciešama augstākā izglītība sociālajā darbā, kā arī vismaz 3 gadu pieredze darbā ar ģimenēm un bērniem (ļoti vēlama pieredze darbā ar pusaudžiem). Tā kā darbs programmmā saistīts ar nepieciešamību būt ļoti mobilam un mērot tālu ceļu līdz programmas īstenošanas vietām, tad obligāts priekšnosacījums ir arī autovadītāja tiesības un autovadīšanas prasmes, kā arī iespēja lietot savu automašīnu darba vajadzībām.

Ļoti nozīmīgas sociālajam darbiniekam būs lieliskas komunikācijas prasmes un spēja efektīvi un elastīgi plānot savu darba laiku.

Ko darīt cilvēkam, kas ir ieinteresējies par darbu šajā programmā?

Ja ir jautājumi par programmas norises detaļām, aicinu sazināties ar mani – Agnesi Igauni pa tālruni 25615856 vai speciālisti Lindu Zīverti 29101227. 

Ja visi jautājumi ir atbildēti, un vēlaties pieteikties, CV un pieteikumu sūtiet mūsu personāla speciālistei Elzai Marcinkevičai-Krūmiņai uz e-pastu elza.krumina@sosbca.lv

Topošajiem audzinātājiem vajadzētu rēķināties ar to, ka atlases laikā tiks veiktas vairākas individuālas intervijas, psiholoģiskais personības izvērtējums, sociālie darbinieki vairākkārt viesosies audzinātāju dzīves vietā, lai izvērtētu iespēju tur uzņemt bērnu, pārrunātu audzinātāja ikdienas rutīnas un paradumus, kā arī veiktu atsevišķas intervijas ar visām mājsaimniecībā dzīvojošajām pilngadīgajām personām.